71% Latvijas iedzīvotāju arī inflācijas apstākļos ir svarīgi veikt finanšu uzkrājumus

71% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pašreizējās straujās inflācijas apstākļos ir vērts veidot finanšu uzkrājumus, bet teju pusei no viņiem jeb 31% visu aptaujāto šim mērķim nepietiek līdzekļu, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktais pētījums*. Piektdaļa respondentu šogad pārtraukuši veidot uzkrājumus inflācijas un cenu kāpuma dēļ.

Visbiežāk iedzīvotāji izvēlas veidot uzkrājumus skaidrā naudā (28%) vai krājkontā (28%). Ceturtā daļa aptaujāto atzīst, ka uzkrājumu veidošanai izmanto 3. pensiju līmeni, bet 13% – uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu. Nepopulārākais uzkrājuma veids ir bankas depozīts, ko izvēlas tikai 3% respondentu.

“Šī statistika parāda, ka Latvijā ir populārāki tie uzkrājumu veidi, kas nodrošina iespēju kritiskā brīdī uzreiz tikt pie līdzekļiem, taču dzīves plānošanai ilgtermiņā joprojām pievēršam mazāk uzmanības. Inflācijas dēļ uzkrājumi skaidrā naudā, kas pēc aptaujas datiem ir populārākie, ir arī paši nedrošākie. Der atcerēties, ka Latvijā valsts atbalsta uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas veikšanu, kas ir vērsta uz finanšu drošību nākotnē. Tā vienlaikus sniedz trīs ieguvumus: uzkrājumu ar drošu līdzekļu pārvaldību fondos, dzīvības apdrošināšanu un 20% nodokļu atmaksu no gadā iemaksātās summas. Piemēram, ja gada laikā uzkrājumā tiek iemaksāti 1000 eiro, no tiem iespējams saņemt atpakaļ iedzīvotāju ienākuma nodokli 200 eiro apmērā. Uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu daudzi izvēlas, domājot par savu bērnu nākotni un plānojot viņu izglītības izdevumu apmaksu,” skaidro ERGO Life Insurance SE Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā Gints Konrads.

Inflācija un karš Ukrainā 5 % iedzīvotāju mudinājis sākt veidot uzkrājumus

Jautāti, kā karš Ukrainā un straujā inflācija ietekmējusi uzkrājumu veidošanas paradumus, piektdaļa jeb 22% aptaujāto atzīst, ka šo apstākļu un no tiem izrietošā naudas trūkuma dēļ, šogad pārtraukuši veidot uzkrājumus, bet 5% tieši pretēji – šī gada notikumu iespaidā sākuši krāt. 7% aptaujāto šogad sākuši veidot uzkrājumus, taču viņu motivācijai nav saistības ar karu vai inflāciju. 41% respondentu ir krājuši jau iepriekš un turpina to darīt joprojām, bet gandrīz ceturtā daļa jeb 23% nav veidojuši uzkrājumus ne agrāk, ne tagad. 

Sievietes un jauni cilvēki – pozitīvāk noskaņoti

To, ka inflācijas apstākļos ir vērts veidot uzkrājumus, sievietes atzīst biežāk nekā vīrieši (42% pret 38%). No aptaujātajiem, kuri uzkrājumu veidošanu vērtē pozitīvi, visvairāk ir iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem (56%). Reģionu sadalījumā uzkrājumu veidošanu vispozitīvāk vērtē Rīgas reģiona un Zemgales reģiona iedzīvotāji (45% abos reģionos). Vīrieši visbiežāk izvēlas veikt uzkrājumu skaidrā naudā (30%), bet sievietes – krājkontā (30%).

Vērtējot respondentu rocību, uzkrājumu veidošanu inflācijas apstākļos visvairāk atbalsta tie, kuru ienākumi uz personu ir no 1251 līdz 1500 eiro mēnesī. 

Aija Brikše, Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste: “Ir būtiski veidot tādus uzkrājumus, kuri kritiskās situācijās ir pieejami uzreiz, un arī tādus, kas nodrošinās labklājību tālākā nākotnē. Ilgtermiņā uzkrāt vislabāk, ieguldot naudu finanšu tirgos, lai nauda inflācijas ietekmē daudzu gadu garumā nezaudē vērtību. Kaut arī iedzīvotāju zināšanas par ieguldījumiem ir bijušas ļoti zemas, redzam, ka pēdējā gada laikā interese ir palielinājusies. Ieguldījumi uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā un 3. pensiju līmenī būs piemēroti tiem, kuri vēlas ieguldīt ilgtermiņā un būt droši, ka uzkrāto impulsīvi neiztērēs, turklāt saņems ienākuma nodokļa atmaksu.” 

*Aptauju pēc ERGO pasūtījuma 2022. gada augustā veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem no visas Latvijas.

Zaļā Josta - Reklāma