48 % iedzīvotāju bieži strādā attālināti: lielākie izaicinājumi – ergonomika un privātā laika robežu nojukšana 

Darbs birojā, hibrīdrežīms vai attālinātais darbs – tās ir jaunās iespējas, ko liela iedzīvotāju daļa var izvēlēties savu ikdienas pienākumu veikšanai. Arī Latvijā arvien vairāk cilvēku izvēlas strādāt attālināti – teju puse jeb 48 % Latvijas iedzīvotāju katru dienu vai vairākas reizes nedēļā strādā ārpus ierastās darba vietas, liecina tehnoloģiju uzņēmuma Huawei aptaujas rezultāti*. 

Attālinātais darbs nenoliedzami veicina lielāku mobilitāti un iespēju ērtāk plānot ikdienas pienākumus, vienlaikus tas sekmē arī virkni apgrūtinošo apstākļu. Respondenti atzinuši, ka, strādājot  ārpus ierastās darba vietas, bieži saskaras ar: ergonomiski nepiemērotu darba vidi (47 %), darba un privātā laika robežu nojukšanu (47 %), grūtībām koncentrēties (31 %), nepiemērotu tehnisko aprīkojumu (29 %) un apkārtējiem trokšņiem (27 %). 

Darba ergonomika – mūsdienās vitāli svarīgs ikdienas aspekts

Arī fizioterapeits Gustavs Mellenbergs pēdējo gadu laikā ir novērojis pastiprinātu pieplūdumu ar savstarpēji līdzīgām sūdzībām pacientu vidū – sāpes muguras lejasdaļā – tāpēc sniedz vērtīgus padomus ergonomiskas darba vides iekārtošanai dažādās attālinātā darba lokācijās: https://www.youtube.com/watch?v=YwrG87nx6gs

“Strādājot jebkurā darba vidē, es ieteiktu pievērst uzmanību muguras izliekumam, kas atgādina muguras izliekumu, ko pacients gribētu sev redzēt stāvot kājās. Tāpat kā stāvot kājās, sēžot nevajadzētu noliekties pārāk tālu vai pavirzīt iegurni pārāk daudz uz priekšu. Ja darba vidē ir pieejams galds, uz kura novietot klēpjdatoru, tad vajadzētu pievērst uzmanību tam, lai ekrāns ir acu augstumā un rokas var atbalstīt uz galda elkoņu augstumā. Tāpat jāpievērš uzmanība arī iegurnim, ko vajag novirzīt pēc iespējas tuvāk krēsla atzveltnei, lai muguras lejasdaļai būtu nepieciešamais atbalsts ilgstošas sēdēšanas laikā,” norāda fizioterapeits.

Ja darba virsma izvēlētajā lokācijā tomēr nav pieejama, tad eksperts iesaka izveidot papildus atbalsta punktus muguras lejasdaļai, ceļiem, elkoņiem un arī pašam darba aprīkojumam. Piemēram, strādājot gultā, nepieciešams pavirzīt iegurni pēc iespējas tuvāk sienai vai atzveltnei, palikt spilvenu zem ceļiem, datora un arī elkoņiem, tādējādi paceļot ekrānu acu līmenī, atbalstot elkoņus un atbalstot muguras lejasdaļu, kas būs ergonomiskākais risinājums darbam no gultas. 

“Vienalga, cik ergonomiska ir katra darba pozīcija, parasti šīs pozīcijas ir grūti noturēt ilgāk par stundu. Tāpēc katru stundu nepieciešams piecelties kājās un izkustēties, neatkarīgi no tā, vai tas ir padzerties ūdeni vai veikt zvanu,” atgādina G. Mellenbergs.

Atbilstošs vides iekārtojums efektīvākam darbam

Mainoties darba formātam, mainās arī izaicinājumi, ar kuriem darbinieki ikdienā sastopas. Straujā pāreja pieprasīja gan piemērotu darba vidi, gan tehnisko aprīkojumu mājas apstākļos, lai ikdienas uzdevumus varētu veikt ne mazāk efektīvi kā birojā. Piemērota vide un tehniskais aprīkojums var palīdzēt tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem attālinātā darba laikā, lai ievērotu stingru darba laiku un izvairītos no apkārtējās ietekmes apstākļiem, kas traucē darbinieka efektivitātei. 

“Aptaujas dati skaidri norāda, ka cilvēki labprāt izmanto attālinātā darba privilēģijas, taču tas nenozīmē, ka nesaskaras ar ikdienišķiem izaicinājumiem. Apkārtējie traucēkļi var tikt risināti ar piemērotu darba aprīkojumu un tā funkcijām, lai izolētu sevi un koncentrētos uz veicamā darba izpildi. Noderēs arī klēpjdators ar redzes aizsardzības tehnoloģiju, kas pasargā acis no zilās gaismas ietekmes un ekrāna mirgošanas, tādējādi saglabājot lietotāja modrumu darba dienas garumā. Tādi sertifikāti, kā TÜV Rheinland Low Blue Light, kam atbilst arī Huawei MateBook D 16 klēpjdators, palīdz orientēties plašajā tehnoloģiju klāstā, lai atrastu piemērotāko risinājumu katra lietotāja vajadzībām un komfortam,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produkt apmācību vadītājs

Izvēloties piemērotāko risinājumu savas darba vides iekārtošanai, ir jāpārdomā, kuri ir tie kritēriji, kas līdz šim ir traucējuši veikt pienākumus efektīvi, kā arī jāpārdomā ergonomikas principi, lai darba laikā ķermenim tiktu sniegts nepieciešamais atbalsts. Tehniskā nodrošinājuma kvalitātei un iespējām, ar ko ikdienā tiek veikti darba pienākumi, kā, piemēram, klēpjdators, arī ir liela nozīme, jo vairums jauno tehnoloģiju ir paredzētas tieši ērtākam un produktīvākam darbam. Tiklīdz ir identificēti konkrētie ikdienas traucēkļi, piemērotas darba vides iekārtošana un aprīkojuma nodrošināšana būs vieglāka un veicinās efektīvas darba dienas plānošanu.

Zaļā Josta - Reklāma